“European Schools for Healthy Food”
funded by DG Agriculture and Rural Development
Veselīgs uzturs Latvijas skolu ēdnīcās un bufetēs
2011. gada 7. marts
Starptautiska projekta „Slow Food in Canteen: a European School Network" ietvaros no 2. līdz 4. martam Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijā notika starptautiska konference, kurā apsprieda veselīgas pārtikas un ēšanas paradumus skolās. Kustības „Slow Food” mērķis ir pievērst uzmanību tieši mūsu ikdienas maltītēm, lai ēdiens sagādātu baudu, būtu sabalansēts un tā audzēšana un ražošana nenodarītu kaitējumu mūsu planētai.
Lai apzinātu kāda situācija ir mūsu skolu virtuvēs un kas ir uzlabojums, konferences nobeigumā pie apaļā galda notika dažādu nozaru un iestāžu pārstāvju saruna.
Kaspars Vendelis, biedrības „Slow Food” valdes loceklis,
Uldis Ronis, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektors,
Brigita Lūkina, bioloģiskā saimniecība "Ozoliņi”, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāve,
Irēna Danga, veikaliņš „Latvijas ekoprodukts", SIA ZT,
Dace Freimane Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departaments,
Līga Sējāne Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departaments,
Mārīte Žukovska, Rīgas Teikas vidusskola,
Anna Millere, Rīgas 49.vidusskola,
Ilona Care, Rīgas pilsētas 2.ģimnāzija, projekta „Slow Food in Canteen: a European School Network" koordinatore,
Marta Radziņa, Rīgas pilsētas 2.ģimnāzijas skolniece,
Antra Viļuma, mediju koordinatore.
Sarunā apspriestie jautājumi:
Vai skolās maltītes tiek gatavotas no vietējiem produktiem?
Pastāv stereotips, ka produkti skolām tiek iepirkti par pēc iespējas zemāku cenu no lieltirgotavām. Tomēr kādus produktus skolēnu maltītēm iegādājas uzņēmums, kas organizē ēdināšanu skolā, izvēlas pats uzņēmums. Ja sadarbībā ar skolas vadību nolemts izvēlēties pēc iespējas vairāk vietējo produktu, tas tiek realizēts un ievērots.
Vietējie dārzeņi tiekot izmantoti ēdināšana Rīgas Teikas vidusskolā, veikals „Latvijas ekoprodukts" piegādājot vietējo produkciju bērnudārzam „Priedīte” un noteikti ir daudz pozitīvo piemēru gan Rīgā, gan Latvijā, bet būtu vēlams tiekties uz to, lai visās skolas un bērnudārzos tiktu izmantoti vietējie dārzeņi un citi pēc iespējas dabīgāki un veselīgāki produkti. Svarīgi arī informēt skolēnus un vecākus par veselīga uztura principiem un ieguvumiem, lai radītu pieprasījumu pēc veselīgām maltītēm un uzkodām. Un lai primārais jautājums būtu nevis pagatavot pēc iespējas lētāku maltīti, bet pēc iespējas veselīgāku.
Kāpēc skolās nonāk tik maz vietējo zemnieku un ražotāju produkti?
iedāvājumu veido pieprasījums – šodien tiešām daudzi vecāki neinteresējas par to vai skolas ēdnīcā tiek izmantoti vietējie vai ievestie dārzeņi, par to protams vel mazāk interesējas paši bērni, skolas vadībai svarīgākais ir ievērot visus noteikumus, bet izvēlētais ēdinātājs cenšas iekļauties zemajā cenā un norādījumos, kas jāievēro.
Kā galvenais arguments jautājumā – kāpēc maz vietējo produktu? tiek minēta cena, bet iespējams nav izveidojusies sadarbība starp ēdinātājiem, organizētājiem, iepircējiem un skolu, kas nodrošinātu to, ka zemnieku audzētais nonāk skolās. Vai tas ir vietējās izcelsmes produkts vai citur audzis un tālu ceļu vests – pagaidām netiek reglamentēts. Ir jāievēro dažādas sanitārās normas un jāseko līdz kaloriju daudzumam, bet tas ne vienmēr nodrošina to, ka ēdiens ir garšīgs, sezonai atbilstošs un veselīgs.
Ekoveikala „Latvijas ekoprodukts" vadītāja Irēna Danga atzina, ka ļoti būtiska loma ir mācību iestādes vadītājiem un viņu sadarbībai ar vecākiem. 10 gadu laikā ir runāts ar ļoti daudziem, bet diemžēl sapratne ir zema un izvēle ne vienmēr ir par labu veselīgiem produktiem. Izvēloties ‘ēdinātāju” ir jāņem vērā cena, bet katra skola var uzstādīt arī papildus prasības.
Turklāt šobrīd sabiedrībā arī nav izpratnes par to, ka tālu vests produkts ir atbilstoši apstrādāts, lai nebojājas un labi izskatās, tāpat tiek radīti izmeši tos transportējot un kopumā tas ietekmē arī apkārtējo vidi un mūsu veselību.
Vai skolās būtu pieprasījums pēc „Slow Food” jeb veselīgām vietējo produktu maltītēm vai uzkodām?
Visi sarunas dalībnieki piekrita, ka visiem skolas ēdnīcā pieejamiem ēdieniem un produktiem jābūt veselīgiem, kvalitatīviem un nebūtu pareizi piedāvāt izvēli starp vairāk un mazāk veselīgām maltītēm.
Bērniem un skolēniem ir vēlme ēst garšīgi, un, ja tas ir veselīgs un garšīgs ēdiens – noteikti tam būtu piekrišana. Te arī rodas jautājums par pavāru pieredzi un iemaņām gatavot garšīgas un veselīgas maltītēs. Pieredzes apmaiņa un apmācība skolu pavāriem un ēdināšanas organizētājiem būtu nepieciešamība, lai par atvēlētiem līdzekļiem tiktu iegādāti kvalitatīvi produkti un no tiem taptu veselīgs un garšīgs ēdiens.
Skolniece Marta atzina, ka tam nevajadzētu būt kā piespiedu pasākumam – ēst veselīgi! Būtu bērni jāieinteresē un jāaizrauj ar ideju.
Teikas vidusskolā pēc E-vielu apskatīšanas uzturmācības stundā skolēni diezgan cītīgi lasījuši informāciju uz kafejnīcā nopērkamajām paciņām. Kafejnīcā arī esot nopērkamas kārbiņas ar dārzeņiem kā alternatīva saldumiem un tā kā tās ir lētas, tad esot arī pieprasītas.
Vai zemnieki vēlas piegādāt savu produkciju skolām un bērnudārziem?
To vēlas gan zemnieki, gan mājražotāji, gan bērnu vecāki – ja viņiem piedāvātu izvēlēties tepat bioloģiskā saimniecībā augušu dārzeni vai tādu, kas audzis nezināmā vietā, apstrādāts, lai būtu „smuks” un maksa divreiz lētāk. Katram ēdināšanas uzņēmumam, kas strādā skolā ir savi piegādātāji un sadarbības partneri un savs priekšstats par to, kas būtu jāpasniedz bērniem ēdienreizēs atbilstoši noteiktajām prasībām par kalorijām u.c. un ņemot vērā skolas vēlmes.
Interesantu pieredzi par Eiropas Komisijas programmu „Skolas auglis” un Eiropas „Skolas piena” programma pastāstīja Zemkopības ministrijas pārstāves Dace Freimane un Līga Sējāne, kas gatavo nolikumus šo programmu izpildei un iepirkumu noteikumiem, lai mūsu skolās nonāktu kvalitatīva un veselīga produkcija.
Latvijas pārtikas ražotāju federācijas izpilddirektors Uldis Ronis aicināja izteikt savu viedokli par Veselības ministrijas sagatavotajām pamatnostādnēm par veselīgu uzturu, lai vienotos par formulējumu, kas ir veselīgs un kas neveselīgs. Tiek pieminēta arī sāls lietošana, kuru vēlējās ierobežot ar nodokļa paaugstināšanu. Lai kopīgi radītu ilgtspējīgas pamatnostādnes nepieciešama daudzu nozaru profesionāļu iesaistīšanās.
Pozitīvie „Slow Food” piemēri
Biedrībā „Slow Food Riga” ir pārstavēts bērnudārzs, kurā īpašnieki un vadītāji ir veselīgas ēšanas paradumi piekritēji. „Slow Food” piedāvā arī izglītojošus materiālus un filmas, lai skolās varētu par veselīgu ēšanu runāt ar bērniem un veidot viņu priekšstatu.
Ilona Care ir gandarīta par to, ka skola „Slow Food” projektā ir iesaistījusies un atzīst, ka ir liela interese no citām skolām. Veselīga ēšana un kustības „Slow Food” ideoloģija bija laba un noderīga tēma projektu nedēļai un to var izvēlēties katra skola. Iespaidīgs bijis konferencē prezentētais Itālijas piemērs par ēdienkarti mācību iestādēm, kuru veidojuši bērni kopā ar vecākiem.
Pavāru lomas nozīmīgumu veselīgas ēdināšanas nodrošināšanā atzīmēja „Slow Food Riga” valdes loceklis Kaspars Vendelis. Viņš arī informēja par eksperimentu kā no pārtikas pakas, kura ir vienkārši un lēti produkti, izdevās pagatavot tiešām garšīgu maltīti ar ļoti zemu pašizmaksu.
Sarunas nobeigumā radās vairākas idejas, kas vēl papildus noteikumu, reglamentu un likumu pārskatīšanai varētu skolās noderēt:
- metodiskie materiāli, ko varētu izmantot audzināšanas stundās,
- pavāru un populāru cilvēku vizītes skolās,
- uzturmācībā apgūtā realizēšana un pētīšana praksē kopā ar ģimeni,
Piedāvājumus un idejas var sūtīt riga.slowfood@gmail.com, lai tos varētu apkopot un izmantot darbā pie citiem projektiem un turpinot iesākto. 
